Vēsture

Latvijas Olimpisko vienību nodibina 1994.gada 23.augustā, ar mērķi uzlabot un atbalstīt Latvijas labāko sportistu mācību-treniņu darbu, lai sportistiem būtu iespējas sasniegt augstas klases rezultātus starptautiskās sacensībās un īpaši Olimpiskajās spēlēs. LOV dibinātāji ir IZM Sporta pārvalde (LSP), Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), IZM Nacionālā sporta skola (LNSS) un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA).  Pirmajos mēnešos pēc nodibināšanas LOV darbojas Latvijas Olimpiskās komitejas telpās Elizabetes ielā, taču jau rudenī iegūst plašākas telpas stadiona “Daugava” namā. Pirmais iestādes vadītājs ir Arnis Lagzdiņš, bet sporta direktors – LSPA profesors Andris Konrads. 1994.gadā LOV budžets ir 26 492 lati, ko piešķīrusi Latvijas Olimpiskā komiteja. Jau septembrī tiek uzņemti pirmie 5 sportisti:

• Oļegs Šļahovs, Jeļena Berežnaja (daiļslidošana)
• Anna Orlova (kamaniņu sports)
• Rodžers Lodziņš, Sandis Prūsis (bobslejs).

Ar 1994.gada 1.oktobri Latvijas Olimpiskajā vienībā darbu sāk sporta ārste Maruta Noveičuka un fizioterapeits Edvīns Lešenkovs, kas vairākus gadus ir vienīgais medicīnas personāls.1995.gada janvārī LOV sastāvs tiek papildināts ar vasaras sporta veidiem:

• Valdis Mincāns, Afanasijs Kuzmins, Boriss Timofejevs (šaušana)
• Jefimijs Klemetjevs, Jānis Paunis (kanoe)
• Igors Samušonoks (cīņa)
• Viktors Ščerbatihs, Raimonds Bergmanis (svarcelšana)
• Vjačeslavs Duhanovs (modernā pieccīņa)
• Māris Bružiks, Igors Kazanovs, Valentīna Gotovska, Aigars Fadejevs, Marians Zigmunds (vieglatlētika)

1995.gada jūnijā viņiem pievienojas:

• Gundars Upenieks, Jēkabs Nākums, Oļegs Maļuhins, Ilmārs Bricis (biatlons)
• Juris Vovčoks, Dairis Leksis, Roberts Suharevs (kamaniņu sports)
• Andris Plūksna, Egils Bojārs, Normunds Sietiņš, Jānis Ozols (bobslejs).

Pirmo darbības gadu noslēdzot, LOV ir jau 36 sportisti no 13 sporta veidiem. Līgumi ar sportistiem tiek slēgti uz trīs mēnešiem un labu rezultātu gadījumā tie tiek pagarināti. Taču nereti gadās, ka līgums netiek pagarināts un vietā tiek ņemts nākošais labākais atlēts, tāpēc sportistu rotācija ir liela. Pēc kāda laika LOV vadītāju Arni Lagzdiņu amatā nomaina Andris Konrads. LSPA esošā Fiziska darba spēju diagnostikas laboratorija sāk darboties Latvijas Olimpiskās vienības paspārnē, tās vadītāja ir sporta ārste Digna Jukmane.

1999.gada rudenī Latvijas Olimpiskā vienība tiek pie jaunām telpām (bijušais Ķīšezera jahtklubs) A.Sakses ielā (tagad R.Feldmaņa) Mežaparkā. Ar valsts finansējuma atbalstu tiek uzsākta Latvijas Olimpiskās vienības centra izveide, kurā tiek radīta iespēja sportistiem saņemt medicīnas, rehabilitācijas un laboratorijas pakalpojumus vienuviet. 2002.gadā LOV telpas Mežaparkā ir pilnībā izremontētas un tajās ir izveidota mūsdienu prasībām atbilstoša Sporta medicīnas nodaļa, Fiziska darba spēju diagnostikas laboratorija, fizioterapijas zāle un rehabilitācijas telpas ar pirti un hidromasāžu.

2001.-2002.gadā Latviju pāršalc dopinga vilnis un vairākiem LOV sastāvos esošiem sportistiem atklāj pozitīvas analīzes. Īsi pirms 2002.gada Soltleiksitijas ziemas Olimpiskajām spēlēm no vadītāja amata atkāpjas Andris Konrads un galvenā ārste Maruta Noveičuka. Par LOV vadītāju kļūst LOK ģenerālsekretārs Aldons Vrubļevskis, bet par galveno ārsti Līga Cīrule.

2004.gadā Aldoni Vrubļevski LOV vadītāja amatā nomaina Žoržs Tikmers, kura vadībā tiek izveidota Sporta un zinātnes nodaļa ar biomehānikas speciālistu piesaisti. Tiek iegādāta augstvērtīga kustība analīzes programma un aparatūra, speciālisti dodas līdzi sportistiem uz treniņnometnēm. 2007.gadā dzimst ideja un projekts izveidot modernu Olimpiskās vienības centru uz sporta centra "Mežaparka" bāzes, izveidojot tajā vairākas specializētās sporta zāles, nelielu vieglatlētikas manēžu, kā arī viesnīcu. Taču 2009./2010.gada finanšu krīze liedza šai iecerei realizēties un tad arī tiek slēgta Sporta un zinātnes nodaļa.

2008.gadā par LOV vadītāju kļūst Andris Kalniņš, kura vadībā Olimpiskā vienība spēja pārvarēt krīzes periodu. Pēc 2012.gada Londonas Olimpiskajām spēlēm viņu amatā nomaina Einars Fogelis. Olimpiskās vienības sastāvos esošo sportistu skaits ir audzis un 2015.gadā LOV iegūst papildus telpas blakus esošajā sporta centrā "Mežaparks", kas ļauj tur pārvietot Fizioterapijas centru un izveidot modernas, atlētiem pieejamas smagatlētikas, trenažieru un vingrošanas zāles. Tajā pašā laikā tiek atvērt otra funkcionālās diagnostikas laboratorija, kas ļauj piesaistīt jaunus spēciālistus - sporta ārstus un kardiologu. 2019.gadā Fizioterapijas centrs ir papildināts ar lielāku vingrošanas zāli un modernu procedūru kabinetu.

Latvijas Olimpiskā vienība aug un šogad sastāvos jau ir 165 sportisti (27 sporta veidi), bet darbinieku skaits sasniedz 42, kurā lielāko daļu veido sporta medicīnas speciālisti.

Olimpiskajā vienībā sportisti tiek iekļauti ņemot vērā sasniegto rezultātu atbilstību LOV atlases kritērijiem, kur elites līmeņa atlēti atrodas "A" un "B" sastāvos, bet "Jaunatnes sastāvā" iekļautas jaunās sporta cerības līdz 23 gadu vecumam. Sadarbības līgumi ar sportistiem un sporta veidu federācijām, savstarpēji saskaņojot sezonas izmaksu tāmi, treniņu plānus un sacensību kalendāru, tiek slēgti uz vienu gadu. Tāpat kopīgā sadarbībā notiek vienošanās par sporta ārstu un fizioterapeitu klātbūtni un aprūpi gan atlētiem nozīmīgajā sagatavošanās periodā treniņnometnēs, gan svarīgākajos startos Olimpiskajās spēlēs, Eiropas, pasaules cempionātos un citās sacensībās.

LOV darbības 25 gados esam atbalstījuši un aprūpējuši 914 Latvijas labākos sportistus, kuri šajā laikā ir spējuši izcīnīt 24 Olimpisko spēļu medaļas (4-zelta, 11-sudraba, 9-bronzas).